Ivars Šteinbergs, Alma Mater korespondents.

Šā gada 30. jūnijā noslēdzas plaša mēroga Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētais projekts Nr. 2010/0202/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/013 „Atbalsts Latvijas Universitātes starptautiskās sadarbības projektiem un citiem starptautiskās sadarbības pasākumiem zinātnē un tehnoloģijās”. Tā galvenie mērķi ir attīstīt Latvijas Universitātes (LU) zinātnisko darbību un veicināt atpazīstamību Eiropas Savienībā un pasaulē. Viena no daudzajām projektā īstenotajām interesantajām aktivitātēm ir kodolsintēzes reaktoru materiālu izpēte – šo darbu veic LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne un viņas kolēģi.

Jaunie enerģijas avoti

Kodolsintēze ir process, kas darbina zvaigznes, to skaitā – mūsu Sauli. Divi vai vairāki atomu kodoli milzīgā ātrumā tiek sapludināti, izveidojot jaunu kodolu, un šai procesā izdalās liels daudzums enerģijas. Eiropas Atomenerģijas kopiena (EURATOM) – starptautiska organizācija, kura galvenokārt pārvalda kodolsintēzes enerģijas projektus, – savā programmā iekļāvusi arī Latvijas zinātniskos spēkus. „Latvijas Universitātei tas ir prestiži,” stāsta pētniece Gunta Ķizāne. „Piedalāmies kā maza laboratorija. Protams, ir daudzi citi lieli institūti, bet arī mūsu ieguldījums ir svarīgs.” Ar Ķīmiskās fizikas institūtā veiktajiem eksperimentiem Latvija palīdz vienam no mūsdienu lielākajiem Eiropas projektiem – veidot un attīstīt reaktoru ITER (International Thermonuclear Experimental Reactor jeb latīniski „ceļš”). Šo projektu finansē un vada septiņas puses, Eiropas Savienība sedz aptuveni 45% no izmaksām, bet pārējās sešas – ap 9% katra. ITER projekta mērķis ir pāriet no eksperimentālās plazmas fizikas uz reālu kodolsintēzes reaktoru ražotu pielietojamu elektrību. Ar šādu reaktoru tiktu radīts vairāk enerģijas, nekā patērēts. Pirmais reaktors ITER tiks būvēts Kadarašā, Francijas dienvidos, taču šāda mēroga sasniegumiem nepieciešams ilgs laiks, tādēļ pagaidām galvenokārt tiek strādāts pie eksperimentālo iekārtu materiāliem.