Platforma BIRTI drupina sienu starp zinātnes nozarēm un ražotājiem, ierosinot izrāvienu inovacija Inovacijų attīstības vājais punkts Latvijā ir tehnoloģijas pārneses trūkums - zinātnisko pētījumu rezultāti reti pārtop iekārtās izmantošanai mūsu valstī, uzskata Latvijas Kardiologijas centra vadītājs un Latvijas reģeneratīvās medicīnas biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis. «Tehnoloģijas pārneses neesamība ir traģiska - tā ir viena no lietām, ko nepieciešams ar steigu radīt,» saka A. Ērglis. «Mūsu zinātnieki strādā pēc citu valstu uzņēmumu pasūtījumiem, nevis vietējiem.
Jā, tas ir labs mācību periods, bet gala produkts aiziet kaut kur citur. Daudz lietu pētām ASV, kas ir milzīgs tirgus un piedzīvo inovacijų sprādzienu. Mēs strādājam ar daudziem startup uzņēmumiem no dažādām valstīm, taču Latvija no tā neiegūst gandrīz neko. Piemēram, pēc ārvalstu uzņēmuma pasūtījuma pacientiem testēja jaunu ierīci par 20 tūkst, eiro, vēlāk to pārdeva kādai lielai kompānijai jau par 460 miljoniem eiro,» viņš stāsta.
Nerodas vientulībā «Jāpanāk, lai zinātnieki un uzņēmēji nestrādā katrs savā stūrī -jāsanāk kopā. Ir labs teiciens, ka inovacijas nerodas vientulībā. Tādējādi varēsim radīt pavisam cita līmeņa inovatīvus produktus. Pārnestā nozīmē - mums vajag savu kosmosa kuģi, ko pārdot pasaulei,» turpina A. Ērglis.
Pagaidām Latvijā nav iekārtu, ar kuru palīdzību Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktores un uzņēmējas Ingas Ļašenko izgudrojumu - dzintara diegu - pārvērstu veiksmīgā tirgus projektā. Tekstilrūpniecība, kā arī Ļašenko pārstāvētā biotekstilrūpniecība Latvijā ir sliktā stāvoklī. Kopš PSRS laikiem situācija šajās nozarēs nav uzlabojusies un pagaidām arī nesola uzlabojumus. Tāpēc, mēģinot uzsākt izstrādājumu no dzintara diegiem komercializāciju, tiek apgūtas ārzemju iespējas. Ja Latvijas apstākļos izgudrotāja inovatīvās idejas vājā finansējuma un iekārtu trūkuma dēļ nereti paliek vien projekta līmenī, tad, piemēram, Vācija, kur notiek Ļašenko dzintara diegu ražošana, saviem zinātniekiem piedāvā plašas pašrealizācijas un izgudrojuma komercializācijas iespējas, intervijā aģentūrai LETA norādīja Ļašenko.
Dzintara pavedienu izgatavošana, sākot ar 2008.gadu, izpelnījās vairākas starptautiskās atzinības. Kas šo gadu laikā paveikts ar izgudrojumu? Kādas ir tā izmantošanas iespējas nākotnē?
Parastie dzintara pavedieni, protams, jau ir tirgū. Piemēram, šalles ar dzintara pavedieniem. To ir iespējams ražot un pārdot. Šīs šalles apstiprinātas kā Valsts prezidenta oficiālā dāvana valsts viesiem, kā arī viesojoties citās valstīs. Mēs plānojam to piedāvāt dažādu zīmolu veikaliem Latvijā un ārzemēs. Dzintara pavedienus izmanto, piemēram, Edgara Dzalbes uzņēmums "Ambline". Tur dzintara pavedienus lieto vijumā ar linu un uz stellēm izgatavo šalles. Viņi tās pārdod vairākās vietās Rīgā un Ventspilī. Tas ir labs reprezentatīvais materiāls.
Krista Dzidzēviča, „Alma Mater” korespondente.
Sākusies vasara, kas ir laiks, kad jo īpaši gribas izskatīties jaunākiem un skaistākiem, tāpēc šoreiz rakstu ciklā „PĒTĪJUMS” par Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē (BF) veiktajiem pētījumiem, izstrādājot kosmētiku, kas aizkavē ādas novecošanos.
LU BF tiek realizēti divi Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” projekti. Viena ietvaros tiek pētītas augu un sēņu izcelsmes bioloģiski aktīvās vielas, galvenokārt glikoproteīni un polisaharīdi, otrā – ārstnieciskās dūņas un no tām iegūstamie ekstrakti. 92,5% no projekta īstenošanas izmaksām tiek finansēta no ERAF līdzekļiem. Galvenais mērķis ir no pētāmajiem izejmateriāliem iegūt bioloģiski aktīvas vielas, kas izmantojamas ādas novecošanās aizkavēšanā.
Ivars Šteinbergs, Alma Mater korespondents.
Šā gada 30. jūnijā noslēdzas plaša mēroga Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētais projekts Nr. 2010/0202/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/013 „Atbalsts Latvijas Universitātes starptautiskās sadarbības projektiem un citiem starptautiskās sadarbības pasākumiem zinātnē un tehnoloģijās”. Tā galvenie mērķi ir attīstīt Latvijas Universitātes (LU) zinātnisko darbību un veicināt atpazīstamību Eiropas Savienībā un pasaulē. Viena no daudzajām projektā īstenotajām interesantajām aktivitātēm ir kodolsintēzes reaktoru materiālu izpēte – šo darbu veic LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne un viņas kolēģi.
Jaunie enerģijas avoti
Kodolsintēze ir process, kas darbina zvaigznes, to skaitā – mūsu Sauli. Divi vai vairāki atomu kodoli milzīgā ātrumā tiek sapludināti, izveidojot jaunu kodolu, un šai procesā izdalās liels daudzums enerģijas. Eiropas Atomenerģijas kopiena (EURATOM) – starptautiska organizācija, kura galvenokārt pārvalda kodolsintēzes enerģijas projektus, – savā programmā iekļāvusi arī Latvijas zinātniskos spēkus. „Latvijas Universitātei tas ir prestiži,” stāsta pētniece Gunta Ķizāne. „Piedalāmies kā maza laboratorija. Protams, ir daudzi citi lieli institūti, bet arī mūsu ieguldījums ir svarīgs.” Ar Ķīmiskās fizikas institūtā veiktajiem eksperimentiem Latvija palīdz vienam no mūsdienu lielākajiem Eiropas projektiem – veidot un attīstīt reaktoru ITER (International Thermonuclear Experimental Reactor jeb latīniski „ceļš”). Šo projektu finansē un vada septiņas puses, Eiropas Savienība sedz aptuveni 45% no izmaksām, bet pārējās sešas – ap 9% katra. ITER projekta mērķis ir pāriet no eksperimentālās plazmas fizikas uz reālu kodolsintēzes reaktoru ražotu pielietojamu elektrību. Ar šādu reaktoru tiktu radīts vairāk enerģijas, nekā patērēts. Pirmais reaktors ITER tiks būvēts Kadarašā, Francijas dienvidos, taču šāda mēroga sasniegumiem nepieciešams ilgs laiks, tādēļ pagaidām galvenokārt tiek strādāts pie eksperimentālo iekārtu materiāliem.
Lai arī Latvija ir maza valsts, starp reģioniem attīstības ziņā ir lielas atšķirības, diskusijā Eiropas Savienības (ES) mājā par Kohēzijas politiku 2014.–2020.gadam teica Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
“Ja mēs runājam par bezdarbu, nabadzību, tad rezultāti ir atšķirīgi. Piemēram, salīdzinot Rīgu ar Latvijas austrumu daļu,” sacīja Šteinbuka.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka par Kohēzijas budžetu notiek sarunas. “Taču jau pašlaik var prognozēt, ka budžets tiks sadalīts aptuveni tādā veidā, kā tas jau iepriekš ir izskanējis,” viņa piebilda.
Vairāki apaļā galda diskusijas dalībnieki atzina, ka, spriežot par nākamo periodu, tiek domāts par to, kā līdzekļus iztērēt pēc iespējas labāk, tādā veidā no līdzekļiem gūstot maksimālu labumu.
Dr.Phys. Arnolds Ūbelis, 7.IP Nacionālās kontaktpunktu grupas koordinators.
Visiem ir labi zināms, ka augsta līmeņa zinātnei un tehnoloģijām Latvijā ir gadsimtiem gara vēsture. Par spīti visiem varas režīmiem, ieskaitot pašreizējo, Latvijā nekad nav trūcis radošu cilvēku un vienlaicīgi patriotu, kuri spēj un prot darīt pasaulē atzītus darbus un ģenerēt idejas. Uz šo brīdi par to vislabāk stāsta augsti godājamā akadēmiķa Jāņa Stradiņa pētījumi un grāmatas. Man, sakarā ar maniem pienākumiem, atliek tikai pieminēt pašus jaunākos sasniegumus:
1) Uz šo brīdi par visaugstākās raudzes individuālo sasniegumu ir uzskatāms Eiropas Zinātnes
piecu gadu grants (ERC-2012-AdG-n° 320731 MQC) kvantu datoru jomā,[ >1,3 miljonu € apjomā], LZA akadēmiķim un LU profesoram Andrim Ambainim. Tas kļuva zināms FP7 „IDEJAS” programmu komitejās sēdē 2012.gada 16.oktobrī, un tas ir izcīnīts pasaules līmeņa konkurencē, kur panākuma varbūtība <10%. Visa Latvijas zinātnes saime var būt patiesi lepna par šo izcilo rezultātu;