Sēdē piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas: Sanda Liepiņa, Valsts sekretāre; Agrita Kiopa, Valsts sekretāra vietniece un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore un Santa Šmīdlere, Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktora vietniece struktūrfondu plānošanas jomā.
No Ekonomikas ministrijas piedalījās Kristaps Soms, Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks, savukārt no Finanšu ministrijas Edgars Šadris, Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks.
Sēdē piedalījās arī pārstāvji no BIRTI biedrības, Ivars Kalviņš, BIRTI padomes priekšsēdētājs un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors; Gunta Rača, BIRTI valdes priekšsēdētāja un Ineta Kurzemniece, BIRTI stratēģijas komisijas vadītāja. Uzaicināto vidū bija arī Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs.
Sēdes mērķis bija informēt komisijas pārstāvjus par Latvijas Lietpratīgās specializācijas stratēģijas izstrādes gaitu, progresu un tās nozīmi Valsts tālākā attīstībā. Zanda Kalniņa Lukaševica, Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdes priekšsēdētāja, norādīja, ka Valsts Lietpratīgās specializācijas stratēģijas izveide ir Eiropas Komisijas uzstādījums, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantoti katrai valstij paredzētie struktūrfondu līdzekļi.
Santa Šmīdlere sava prezentācijā norādīja, ka Stratēģijas galvenie mērķi, ievērojot Nacionālās attīstības plānu (NAP) 2020, ir panākt konkurētspējas pieaugumu, produktivitātes pieaugumu un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Lai tiktu novērtētas zinātnes iespējamās specializācijas pēc iespējas objektīvāk, tika veikts detalizēts starptautisko publikāciju aktivitātes un citējamības izvērtējums pa zinātnes apakšnozarēm reģionā starp jaunajām ES valstīm: Latviju, Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Analīze liecināja, ka zinātņu nozaru ietvaros ir apakšnozares, kuru starpautisko publikāciju aktivitāte un citējamība pārsniedz vidējos rādītājus un ir stabila 6 gadu garumā. Trīs lietpratīgās specializācijas virzieni zinātnē tika noteikti balstoties uz: zinātniskās darbības izvērtējumu; publikāciju apjomu un nozīmību pa zinātnes nozārēm un apakšnozarēm, zinātnisko ekselenci pētniecības grupās; zinātnisko insitūtu darbības prioritātēm; Valsts nozīmes pētniecības centra (VNPC) veidošanas pieredzi un tehnoloģiju pārneses kompetenci. Šie trīs virzieni ir:
- Biofarmācija un organiskā ķīmija;
- Nanostrukturētie materiāli un augstas enerģijas starojums;
- Viedās tehnoloģijas inženierzinātnēs un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Darbs pie Lietpratīgās Specializācijas stratēģijas turpinās un kā nākamais uzdevums ir veikt zinātnisko specializāciju jomu novērtējumu, veidojot dialogu ar industrijas, pētniecības un reģionālajiem pārstāvjiem. Ekspertu un sociālo partneru uzdevumi ir:
- izveidot konkrēto specializācijas jomu padziļinātu raksturojumu;
- izvērtēt Latvijas industrijas vajadzības un kapaciāti;
- organizēt vismaz 3 diskusiju forumus ar sadarbības partneriem, nozaru asociācijām, kompetenču centriem un klasteru pārstāvjiem un balsoties uz iegūtajiem datiem sagatavot industrijas novērtējuma aprakstu un analīzi;
- pamatojumu un priekšlikumus zināšanu specializācijas jomām;
- identificēt trūkstošās/attīstāmās kompetences un iespējamos/nepieciešamos atbalsta instrumentus pētniecības, attīstības un inovācijas atbalstam Lietpratīgās specializācijas stratēģijas ietvaros.
Ivars Kalviņš atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas paveikto darbu, taču norādīja, ka pie stratēģijas izvērtēšanas kritērijiem būtu vēl jāpievieno Latvijas zinātnieku patenti ārvalstīs, iepriekšējā plānošanas perioda sasniegtie rezultāti, pieteikto ERAF projektu galvenās tēmas un apkopojums par ārvalstu pasūtījumiem no zinātniskajiem insitūtiem. Andrejs Siliņš norādīja, ka interesanti būtu šos iegūtos rezultātus salīdzināt galvenokārt Baltijas Valstu spektrā nevis tikai starp visām jaunajām ES dalībvalstīm. Arvils Ašeradens, apakšomisijas deputāts, norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija strādā pareizā virzienā un ka Ekonomikas ministrijai būtu jāskatās potenciāls resursos un esošajās industrijās, kas spētu atbalstīt šīs inovācijas.
Kā ziņoja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves, tad pirmā Lietpratīgās Specializācijas stratēģijas versija un publiskās konsultācijas varētu tikt pabeigtas līdz šī gada jūlijam, savukārt stratēģijas gala versiju, kas tiktu apstitprināta Ministru kabinetā, ir plānots pabeigt līdz šī gada novembrim.
Galerija
{gallery}21.05.2013_Saeima{/gallery}